23. jūlijs 2019, plkst. 20.00
Dzintaru koncertzāles Lielā zāle

Atklāšanas koncerts. Dzimuši Latvijā

Piedalās: Intars Busulis (solists), Iveta Apkalna (ērģeles), Aleksandrs Antoņenko (tenors), Vestards Šimkus (klavieres), Latvijas jauniešu simfoniskais orķestris, diriģents Ainārs Rubiķis.

Programma:

1. daļa

Bendžamins Britens (Britten, 1913–1976) “Jauna cilvēka ceļvedis orķestrī” (“Variācijas un fūga par Henrija Pērsela tēmu”)

Latvijas Simtgades jauniešu simfoniskais orķestris un diriģents Ainārs Rubiķis

Šarls Marija Vidors (Widor, 1844–1937) III daļa Allegro no Simfonijas ērģelēm un orķestrim op. 42

Iveta Apkalna, ērģeles

Latvijas Simtgades jauniešu simfoniskais orķestris un diriģents Ainārs Rubiķis

Kamils Sensāss (Saint-Saëns, 1835–1921) III daļa Tarantella no Otrā koncerta klavierēm un orķestrim solminorā op. 22

Kārlis Gusts Zariņš, klavieres (PIKC NMV EDMVS II kurss, ped. Sandra Jalaņecka)

Latvijas Simtgades jauniešu simfoniskais orķestris, diriģents Ainārs Rubiķis

Sezārs Franks (Franck, 1822–1890) Prelūdija, fūga un variācijas op. 18

Iveta Apkalna, ērģeles

Kārlis Gusts Zariņš, klavieres

Arvīds Žilinskis (1905–1993) Antiņa ārija “Sirds kā uguns” no operas “Zelta zirgs”

Aleksandrs Antoņenko, tenors

Latvijas Simtgades jauniešu simfoniskais orķestris un diriģents Ainārs Rubiķis

Johans Štrauss (Strauss, 1825–1899) Adeles kuplejas Mein Herr Marquis no operetes “Sikspārnis”

Līga Gita Zīriņa, soprāns (PIKC NMV RDKS absolvente)

Latvijas Simtgades jauniešu simfoniskais orķestris un diriģents Ainārs Rubiķis

Francis Lehārs (Lehár, 1870–1948) Duets Lippen schweigen no operetes “Jautrā atraitne”

Līga Gita Zīriņa, soprāns

Aleksandrs Antoņenko, tenors

Latvijas Simtgades jauniešu simfoniskais orķestris un diriģents Ainārs Rubiķis

2. daļa

Imants Kalniņš (1941) III daļa no kamersvītas “Rotāju, dancoju”

Latvijas Simtgades jauniešu simfoniskais orķestris un diriģents Ainārs Rubiķis

Djūks Elingtons (Ellington, 1899–1974) New World a-Comin’ (ar. Moriss Peress)

Vestards Šimkus, klavieres

Latvijas Simtgades jauniešu simfoniskais orķestris un diriģents Ainārs Rubiķis

Antonio Vivaldi (Vivaldi, 1678–1741) “Ziema” no cikla “Gadalaiki”

Sonja Misiņa, marimba (PIKC NMV EDSMV 6. klase, ped. Dzintra Knābe)

Latvijas Simtgades jauniešu simfoniskais orķestris un diriģents Ainārs Rubiķis

Fricis Kreislers (Kreisler, 1875–1962) “Ķīniešu tamburīns”

Sonja Misiņa, marimba

Vestards Šimkus, klavieres

Intars Busulis / Jānis Elsbergs “Miglas rīts”

Intars Busulis, balss

Latvijas Simtgades jauniešu simfoniskais orķestris, diriģents Ainārs Rubiķis

Stīvijs Vonders (Wonder, 1950) Sir Duke

Grēta Grantiņa, balss (PIKC NMV RDKS mūziklu nodaļas III kurss, ped. Annija Putniņa)

Latvijas Simtgades jauniešu simfoniskais orķestris un diriģents Ainārs Rubiķis

Kārlis Lācis / Jānis Elsbergs “Brīvdiena”

Grēta Grantiņa, balss

Intars Busulis, balss

Latvijas Simtgades jauniešu simfoniskais orķestris un diriģents Ainārs Rubiķis

Arturo Markess (Márquez, 1950) Conga del fuego

Latvijas Simtgades jauniešu simfoniskais orķestris un diriģents Ainārs Rubiķis

Mūziķi

Intars Busulis
Intars Busulis

Intars Busulis

Solists
Iveta Apkalna

Iveta Apkalna

Ērģeles

Iveta Apkalna

Iveta Apkalna

Ērģeles

Iveta Apkalna ir viena no Eiropas aktīvākajām un pieprasītākajām solo ērģelniecēm. Viņas spēlē savienojas spožs koncertiskums, perfekta virtuozitāte un nevainojama stila izpratne. Ivetai raksturīgais dzirkstošais dzīvesprieks un vienlaikus ļoti nopietnā attieksme pret darbu, rūpīgā attieksme pret detaļām un vienlaikus spēja uzburt vērienīgas interpretācijas ļauj karaliski pārvaldīt instrumentu, ko mēdz dēvēt par mūzikas instrumentu radības kroni. Par savu īpašu misiju Iveta uzskata ērģeļmūzikas ieskandināšanu ārpus baznīcu mūriem, propogandējot ērģeles arī kā lielisku koncertinstrumentu bez sakrālās funkcijas.

Vestards Šimkus

Vestards Šimkus

Klavieres

Vestards Šimkus

Vestards Šimkus

Klavieres

Pianists Vestards Šimkus ir dēvēts par "fenomenālu" (diriģents Pāvo Jervi), "iedvesmojošu" (BBC), "visaugstākās raudzes pianistu" (American Record Guide), kā arī par "vienu no jaunās paaudzes izcilākajiem pianistiem" (Piano News). Būdams 1.vietas ieguvējs vairākos starptautiskos konkursos - tostarp Marijas Kanalsas Starptautiskajā Pianistu Konkursā (Barselona, 2009), viņš sāka gūt starptautisku atzinību, sadarbojoties ar BBC Filharmonijas orķestri, Birmingemas Simfonisko orķestro, Francijas Nacionālo orķestri un uzstājoties Lucernas, Šlēzvigas-Holšteinas, Reingavas, Bergenas un Lokenhauzas festivālos. Kā izpildītājmākslinieku, Vestardu Šimku īpaši interesē pēdējā gadsimta laikā tapusi mūzika. Turklāt, viņš dažkārt mēdz spēlēt arīdzan pilnībā improvizētas mūzikas koncertus. Šimkus ir arī komponists un atsevišķus viņa darbus ir izdevis prestižais Vācijas apgāds "SCHOTT". Viņš ir divu klavierkoncertu, solo klaviermūzikas un kamermūzikas, kā arī kino un teātra mūzikas autors. 2016.gadā viņa komponētā oriģinālmūzika Lailas Pakalniņas režisētajai spēlfilmai "Ausma" tika apbalvota ar Latvijas Valsts augstāko apbalvojumu kinomākslā - "Lielo Kristapu". Vestards Šimkus ir saņēmis arī Polijas un Igaunijas valstu augstākos apbalvojumus, kā arī Reingavas Mūzikas Festivāla balvu "Lotto-Förderpreis" (Vācija, 2014), JCI (Junior Chamber International) TOYP (Ten Outstanding Young Persons) balvu (Latvija, 2016) un ticis nominēts Starptautiskajai Klasiskās Mūzikas Balvai (2013).

Vestards Šimkus ir studējis Rīgā, Losandželosā, Madridē un Minhenē un viņa pedagogu vidū ir bijuši Sergejs Osokins, Teofils Biķis, Dmitrijs Baškirovs, Klaudio Martinezs-Mēners, Daniels Pollaks un Vadims Suhanovs. Viņš ir mācījies arī kompozīciju pie Pētera Vaska.