Aleksandrs Antoņenko pēdējos desmit gados iekarojis pasaules ievērojamāko operteātru un koncertu skatuves, izdziedot teju 30 tenoru lomas. Kopš 2004. gada Antoņenko ir starptautiski atzītākais Latvijas tenors, kuru angažē lielākie pasaules operteātri Diseldorfā, Berlīnē, Frankfurtē, Minhenē, Grācā, Drēzdenē, Oslo, Stokholmā, Romā, Milānā, Ņujorkā, Vīnē, Hamburgā, Barselonā, Parīzē, Londonā, Ženēvā, Cīrihē un citur. 2008. gadā debitēja Zalcburgas festivālā titullomā Dž. Verdi operā Otello, piedalījies Zalcburgas Lieldienu un Savolinnas festivālos. Saņēmis Lielo mūzikas balvu 2003 par vokālo sniegumu operu izrādēs un Dž.Verdi Rekviēma atskaņojumā, dziedātājs ir Jusi Bjerlinga balvas un Austrijas Grand Prix de la Culture laureāts. 2014. gadā saņēmis Latvijas Izcilības balvu kultūrā. 2016. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.

Latviešu mecosoprāns Zanda Švēde saņēmusi atzinību par “pilnvērtīgo, juteklisko balsi un visu apturošo klātbūtni” (Post Gazette). Savu 2024./2025. gada sezonu viņa sāk ar atgriešanos Soņetkas lomā "Mcenskas apriņķa lēdija Makbetā" un Madalēnas lomā "Rigoleto" savā mājvietā Frankfurtes operā. Šajā sezonā Zanda arī kopā ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri izpildīs Bēthovena “Svinīgo mesu” (Missa solemnis).

Mārtiņš Ozoliņš ir Latvijas Nacionālās operas un baleta galvenais diriģents, kā arī J. Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas asociētais profesors. Prestižā Jormas Panulas IV starptautiskā diriģentu konkursa laureāts. Debitējis Latvijas Nacionālajā operā ar Džuzepes Verdi operu Nabuko 2003. gadā. Daudzu operas un baleta izrāžu, kā arī koncertu muzikālais vadītājs un diriģents. Sadarbojies ar Latvijas Nacionālo simfonisko orķestri, Leipcigas Gewandhaus orķestri, Lietuvas Nacionālo simfonisko orķestri, Triestes Verdi teātra orķestri, Katānijas Bellīni operas orķestri, Orchestra Sinfonica Siciliana, Tamperes Filharmonijas simfonisko orķestri, Lietuvas Valsts simfonisko orķestri, Gruzijas Valsts operas orķestri, Honkongas Sinfonietta orķestri u.c.

INGA KALNA pēc muzikoloģijas studijām Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, turpināja apgūt vokālo mākslu pie Džojas Mammenas Londonas Karaliskajā Mūzikas akadēmijā, ko absolvēja ar augstāko novērtējumu.  Ingas Kalnas vokālo meistarību veidot palīdzējušas Ludmila Brauna (Rīga, Vankūvera), Irina Gavrilovici (Vīne) un Džoja Mammena (Londona). Lielbritānijā viņa saņēmusi Goldberg Operatic Prize un Bruce Millar-Gulliver Memorial Trust Award, bet Vācijā – Wilhelm-Oberdörfer-Preis. Māksliniece ir pieckārtēja Lielās mūzikas balvas laureāte (1995, 1998, 2002, 2014, 2016), kā arī divreiz saņēmusi Spēlmaņu nakts balvu. 2017. gadā Inga Kalna iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri.

Vitorio De Kampo studēja operdziedāšanu, vienlaikus pabeidzot ekonomikas studijas Università degli Studi Milano-Bicocca. Viņš debitēja uz operas skatuves 2017. gadā kā “Sciarone” Toskā Torre del Lago festivālā un turpmākajos gados strādāja kopā ar tādiem māksliniekiem kā režisors Džankarlo del Monako un tādiem dziedātājiem kā Marija Gulehina un Hosē Kura. Viņa pirmais koncerts kopā ar Ukrainas Nacionālo simfonisko orķestri notika Toledo Teatro-Auditorio El Greco. Spānijā viņš arī apceļoja Karmenas iestudējumu vairākos operteātros. 2019. gadā Ravennas festivālā viņš debitēja kā “Ramfis” (Aīda) režisores Kristīnas Muti režijā un iestudēja “Oroveso” filmā Norma. 25. Fundación Cofares labdarības koncertā Madrides Real Teatro viņš pirmo reizi dziedāja “Colline” (La Bohème) lomu. 2020. gadā viņš piedalījās arī koncertā Madrides Nacional de Musica koncertzālē. Nākamajā gadā viņš tur un Teatro Real, kā arī Saragosā dziedāja Bēthovena 9. simfoniju. 2021. gada vasarā viņš dziedāja Sitges festivāla (Barselona) atklāšanas koncertā. Tajā pašā gadā viņš bija Rikardo Muti Itālijas operas akadēmijas dalībnieks, kur dziedāja “Gran Sacerdote di Belo” Nabuko Rikardo Muti vadībā. Pavisam nesen viņš atkal tika redzēts Saragosā kā “Colline” (La Bohème).