Jūrmalas festivālā 21. jūlijā koncertā klausītājiem gaidāmi klaviermūzikas svētki ar Osokinu dinastijas izcilajiem pianistiem. Andreja un Georgija klavierspēle izpelnījusies atzinību arī starptautiski, bet viņu tēvs Sergejs ir viens no cienījamākajiem mūziķiem Latvijā.  Katrs no viņiem saņēmuši Latvijas valsts augstāko apbalvojumu mūzikā – Lielo Mūzikas balvu – , un šī savienība kļuvusi par pianisma mākslas zīmolu gan Latvijā, gan ārzemēs. 2016. gada Jaungada koncerts  ‘‘Trīs Osokini un Opera’’ tiešraidē no Latvijas Nacionālās operas tika translēts Vācijas interneta televīzijā Klassik.Tv. Osokinu kopīgie koncerti ir notikums ar dziļi pārdomātu vēstījumu, kuros allaž skan skaistākais klaviermūzikas zelta repertuārs un klasiskās mūzikas šedevri oriģinālos pārlikumos divām un pat trim klavierēm.

PROGRAMMA

Johans Sebastiāns Bahs (Johann Sebastian Bach, 1685–1750)

Čakona reminorā BWV 1004, Feručo Buzoni aranžējums

Atskaņo Georgijs Osokins

Roberts Šūmanis (Robert Schumann, 1810–1856)

‘‘Vīnes karnevāls’’ (Faschingsschwank aus Wien) op. 26

I. Romanze

II. Scherzino

III. Intermezzo

IV. Finale

Atskaņo Sergejs Osokins

Žans Sibēliuss (Jean Sibeliuss, 1865–1957)

‘‘Skumju valsis’’ (Valse triste)

Atskaņo Andrejs Osokins

Sergejs Rahmaņinovs (Серге́й Рахма́нинов, 1873–1943)

‘‘Asaras’’ (Les Larmes) no svītas divām klavierēm op. 5

Atskaņo Andrejs Osokins un Georgijs Osokins

Moriss Ravels (Maurice Ravel, 1875–1937)

Horeogrāfiskā poēma ‘‘Valsis’’ divām klavierēm

Atskaņo Andrejs Osokins un Sergejs Osokins

STARPBRĪDIS

Jozefs Haidns(Joseph Haydn, 1732–1809)

1. daļa Vivace no Klavierkoncerta Re mažorā Hob.XVIII/11

Volfgangs Amadejs Mocarts (Wolfgang Amadeus Mozart, 1765–1791)

2. daļa Adagio no 23. Klavierkoncerta La mažorā K.488

 

Ludvigs van Bēthovens (Ludwig van Beethoven, 1770–1827)

3. daļa Rondo Vivace no Ceturtā Klavierkoncerta Sol mažorā op. 58, versija stīgu orķestrim un klavierēm

Johans Sebastiāns Bahs (Johann Sebastian Bach, 1685–1750)

Koncerts trim klavierēm Do mažorā, BWV 1064
I. Allegro

II. Adagio

III. Allegro

Johana Sebastiāna Baha skaņu celtņu celtnēs, šķiet, varētu būt ievīta metafiziska kosmosa kārtība. Tā ir gan cēlsvinīga, gan rāmi apskaidrota, gan aristokrātiski dejiska, gan enerģiski apliecinoša. Leģendārais 20. gadsimta diriģents un komponists Leonards Bernsteins ir teicis: “Baham visa mūzika ir reliģiska, tās radīšana bija sava veida dievkalpojums. Ikkatra nots bija veltīta Dievam un nekam citam.”

Izcilu veikumu Baha mūzikas transkripcijās veicis itāļu pianists un komponists Feručo Buzoni, kurš 30 gadu laikā pārlicis Baha mūziku klavierēm Ievērības cienīgs Buzoni pārlikums ir apjomīgā Čakona no 2. partitas solo vijolei. Slavenais vijolnieks Džošua Bells to nodēvējis par “vienu no garīgi un emocionāli spēcīgākajiem mūzikas sacerējumiem”. Čakona ir lēna deja, kuru Spānijā ieviesa mauri. Tā kļuva par baroka mūzikas žanru, kuras pamatā ir variācijas. Baha skaņdarbā kopā ir 64 variācijas, kuras iesāk un noslēdz majestātiska tēma.

Roberta Šūmaņa versmainā romantiķa personība emociju gradācijas izdzīvoja līdz mielēm – ja viņam sāpēja, tad visai pasaulei jāraud līdz – ja tā ir aizgrābtība un kaisle, tad tāda, ka trūkst elpas. Viņš ir viens no spilgtākajiem 19. gadsimta romantisma pārstāvjiem, kura mūzikā smalki atspoguļojas gan tumšākie, gan gaišākie cilvēka iekšējās pasaules labirinti. Virtuozi spožo un garā cēlo ‘‘Vīnes karnevālu’’ Šūmanis nodēvēja par ‘‘romantisma izrādi’’. Opuss ir veltīts Mardi Gras svinībām (analogs latviešu Meteņiem), kurā skan mūzika, notiek dejas un maskarādes.

Somu komponists Žans Sibēliuss uzskatāms par pirmo lielāko skandināvu simfoniķi. Komponista rokrakstam piemīt nacionālā savdabība, Rietumeiropas kompozīcijas tehnika, romantiska izteiksme ar impresionistiskiem meklējumiem. Sibēliusa darbos rodams saviļņojošs episkums, tāpat arī drūmas bailes un ziemeļu skarbās dabas tēli. ‘‘Skumju valsis’’ ir viens no sešiem skaņdarbiem, kurus Sibēliuss komponēja Arvīda Jernefelta lugas ‘‘Nāve’’ izrādei. Sirreālajā ainā uz nāvi sirgstoša sieviete iztālēm dzird valsi, ļaujoties dejai ar neredzamiem viesiem un sapņojošiem pāriem, līdz mūzika spēji pārtrūkst un nāve jau atrodas uz sliekšņa.

Sergejs Rahmaņinovs, dzīvodams un rakstīdams 20. gs. pirmajā pusē, skuma pēc 19. gs. romantisma. “Es jūtos kā spoks, kas klaiņo pasaulē, kura viņam kļuvusi sveša,’’ Rahmaņinovs rakstīja 1939. gadā. Viņš ir viens no pēdējiem romantiķiem, īstens gara aristokrāts, kura mūzikā elpo slāvu dvēsele. Svītu divām klavierēm op. 5 komponists veltījis Pēterim Čaikovskim. Katra no četrām daļām ir attēlojums kādam dzejolim – ‘‘Asaras’’ tapušas pēc krievu romantisma dzejnieka Fjodora Tjučeva dzejoļa ar tādu pašu nosaukumu.

Morisa Ravela vārds saistās ar franču impresionismu, taču, būdams kultūras jauktenis, viņš savai daiļradei impulsus smēlās no spāņu, čigānu, basku un citu tautu folkloras, mītiem un deju mūzikas. Ravela skaņdarbos ir klātesošas neoklasicisma, ekspresionisma iezīmes un dramatisks spriegums. Horeogrāfisko poēmu ‘‘Valsis’’ mēdz uzskatīt par ekspresionisma kulmināciju. Skaņdarbs oriģināli komponēts orķestrim, un pats Ravels radīja arī transkripciju divām klavierēm, kas ir viens no sarežģītākajiem opusiem šādam pianistu sastāvam. Reibinošā dejas apoteoze gan nostalģiski atskatās uz aizejošo laikmetu, gan attēlo 20. gadsimta iznīcības mašinēriju.

Vecākais un eksperimentiem bagātākais no trim klasicisma ģēnijiem – Jozefs Haidns savā daiļradē viskoncentrētāk iemiesojis klasicisma laika mūzikas principus. Saulainais Re mažora Klavierkoncerts nr. 11 ir pēdējais Haidna koncerts klavierēm. Komponists to rakstījis 18. gadsimta galantajā stilā, kam raksturīga asprātīga elegance, viegls un flirtējošs raksturs.

Volfganga Amadeja Mocarta 23. Klavierkoncerta emocionālais centrs ir tieši lēnā daļa, kas priekšvēsta romantismu ar savu rimto siciliānas ritējumu, plašiem, ekspresīviem lēcieniem un operisko izteiksmību. Vidudaļas tēmu komponists vēlāk izmantojis savas operas ‘‘Dons Žuans’’ trio.

Ludviga van Bēthovena Ceturto Klavierkoncertu mēdz uzskatīt par liriskāko, lokanāko un maigāko no Bēthovena pieciem klavierkoncertiem – šis opuss ar enerģisko finālu nudien ir Bēthovena ģeniālās mākslas pilnība.

Par Johana Sebastiāna Baha Koncertu trim klavierēm Do mažorā BWV 1064 diriģents un klavesīnists Larks Ulriks Mortensens teicis, ka  ‘‘tajā ir daudz vairāk sarunu nekā jebkurā citā Baha koncertā’’. Visi solisti lielākoties darbojas kā viens veselums, un nelielajām solo pasāžām piemīt tikai skaniska efekta loma. Pēdējā daļā Bahs mūziķiem ir uzticējis īstas solo epizodes, kur dzirdam arpēdžijas, izturētu basa līniju ar kustīgu pavadījumu un dramatisku hromatismu.

PAR MŪZIĶIEM

Sergejs Osokins ir izcils liela vēriena virtuozs un rūpīgs analītiķis, kura interpretācijām piemīt nopietns vērojums un ielūkošanās skaņdarbu kodolā. Viņš ir viens no izcilākajiem klavierspēles pasniedzējiem Latvijā, pie kura skolojušies virkne pazīstamākie Latvijas pianisma spīdekļi: Elīna Bērtiņa, Andrejs Osokins, Vestards Šimkus, Georgijs Osokins, Aurēlija Šimkus, Katrīna Gupalo, Arta Arnicāne, Rihards Plešanovs un citi. Lielo Mūzikas balvu Sergejs Osokins saņēma par Johannesa Brāmsa Otrā klavierkoncerta interpretāciju un soloprogrammām 2004. gadā.

Sergejs Osokins mūzikas gaitas sācis Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā. Pēc tam viņš turpināja studijas Maskavas Valsts konservatorijā, kur absolvējis aspirantūru un ieguvis mākslas zinātņu doktora grādu. Pēc atgriešanās Latvijā 1988. gadā viņš strādā par pedagogu Emīla Dārziņa mūzikas vidusskolā un ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors.

Andrejs Osokins ir pasaules nozīmīgāko starptautisko pianistu konkursu laureāts. Pasaulē pieprasītais latviešu pianists regulāri uzstājas leģendārās Eiropas koncertzālēs – Berlīnes Filharmonijā, Konzerthaus Berlin, Milānas La Verdi zālē, Royal Festival Hall un Vigmora zālē Londonā, Gasteig koncertzālē Minhenē, La Monnaie koncertzālē Briselē, Opera Comique zālē Parīzē un citās. Kopš 2020. gada viņš ir Osokina Brīvības festivāla dibinātājs un mākslinieciskais vadītājs. Par savu koncertdarbību un īstenotajām labdarības akcijām Ukrainas atbalstam šogad Andrejs Osokins apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni virsnieka pakāpē. Lielās mūzikas balvas 2008 laureāts koncertējis ar Beļģijas Nacionālo simfonisko orķestri, Francijas Radio filharmonijas orķestri, Mančestras Hallé Simfonisko orķestri, Braitonas Filharmonijas orķestri un Dublinas Nacionālo simfonisko orķestri, sadarbojoties ar tādiem diriģentiem kā sers Marks Elders, Marina Alsopa, Jurijs Simonovs, Vladimirs Fedosejevs, Bojans Videnofs, Džeimss Džads un citiem.

Georgijs Osokins, jaunākais no Osokinu dinastijas pārstāvjiem, kopš piedalīšanās Šopēna konkursā 2015. gadā kļuvis par pianisma sensāciju un aicināts uzstāties daudzās pasaules valstīs, prestižākajos mūzikas festivālos un koncertzālēs, kā Berlīnes Konzerthaus, Elbas filharmonijā, Rūras klavierfestivālā un Bernes International Piano Series, festivālā Chopin and his Europe, Martas Argerihas festivālā Hamburgas Laeiszhalle, Zalcburgas festivālā, Birmingemas Town Hall un citviet. Kopš 2018. gada viņš regulāri uzstājās ar Gidonu Krēmeru, bet 2019. gadā Georgijs kļuva par orķestra  ‘‘Kremerata Baltica’’ pastāvīgo rezidējošo viesmākslinieku. 2016. gadā viņš kļuva par jaunāko Latvijas Lielās mūzikas balvas laureātu kategorijā “Gada jaunais mākslinieks” šīs balvas vēsturē. Pirmo reizi kopā ar orķestri uzstājies 10 gadu vecumā, drīz pēc tam plūcis laurus vairākos starptautiskos konkursos.

Aptuvenais koncerta ilgums: 2 stundas 20 minūtes